Šī gada 17. janvārī notika “Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas” rīkotā konference “Drošība ir atvērta”. Kā jau var nojaust no konferences nosaukuma, - pamata uzsvars tajā tika vērsts tieši uz drošības jautājumiem saistībā ar informācijas komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu ikdienā gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.
Konferenci atklāja Latvijas Atvērto tehnoloģiju aociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs, iepazīstinot dalībniekus ar darba gaitu. Kā viens no pirmajiem nozīmīgākajiem konferences dalībniekiem, kurš sniedza izsmeļošu informāciju par jaunumiem valsts pārvaldībā saistībā ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu bija VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis.
Kā vienu no nozīmīgākajām izmaiņām šajā sakarā tika minēts jaunais valsts IKT jaunais pārvaldības modelis jeb citādi saukts “Valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis”, kas ir apstiprināts 15. janvārī Ministru kabinetā. Valts IKT pārvaldības modelis paredz optimizēt IKT infrastruktūru.IKT valsts pārvaldības modeļa izveides ietvaros tiks veidots valsts IKT vadītāju forums. Tajā tiks iekļauti valsts lielāko uzņēmumu, piemēram, AS “Rīgas Satiksme”, kā arī pašvaldību pārstāvji. Modeļa izveide ir paredzēts īstenot sešu mēnešu laikā. Modeļa kopējais izveides un funkcionalitātes nodrošināšanas laiks ir 30 mēneši.
Tomēr, kā centrālais mērķis IKT valsts pārvaldības modeļa izveidei, ir padarīt efektīvāku valsts pārvaldi. Kā apakšmērķis, - mazināt birokrātisko slogu valsts pārvaldē, piemēram, dažādu funkcionālo aktivitāšu dublēšanās izslēgšanu. Papildus ir paredzēts, ka valsts pārvaldes iestādes uzskaitīs savus izdevumus vienotā sistēmā, tā nodrošinot labas pārvaldības principus šajā jomā.
Pirmā pusgada aktivitātes IKT valsts pārvaldības modeļa ieviešanā:
- organizatoriskie pasākumi, lai iedarbinātu IKT pārvaldības modeli.
- informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam izstrāde.
- izstrādāt IKT izmaksu uzskaites un budžetēšanas principus.
- uzsākt valsts IKT arhitektūras izstrādi.
Otrā pusgada aktuālākie uzdevumi:
- apzināt valsts IKT infrastruktūru un tās optimizācijas plāna izstrādes uzsākšana.
- centralizētas IKT iepirkšanas kārtības izstrādāšana.
- biznesa un IKT sadarbības principu nodefinēšana lēmumu pieņemšanā.
- izstrādāt projektu vadības vadlīnijas.
- izstrādā e-pārvaldes iespēju komunikāciju pasākumu kopumu.
Kā iespējamās grūtības, kuras varētu rasties iepriekš minētā modeļa ieviešanai praksē, Arnis Daugulis minēja divus faktorus. Pirmais, - augsti profesionālu speciālistu piesaistes iespējas. Otrā, - valsts birokrātiskais aparāts.
Turpinājumā uzstājās Latvijas Universitātes profesors Jānis Bičevskis skarot jautājumus saistībā ar vēlēšanu īstenošanu internetā. Stāstījumā galvenais uzsvars tika likts uz drošību, īstenojot balsošanas procedūru. Jo sevišķi saistībā ar datoru vīrusiem un programmām, kas ir uzstādītas balsotāja datorā. Infecētā datorā var tikt mainīts balsojuma saturs par labu vienam vai otram interešu lokam. Papildus tiek minēts, ka tieši normatīvo aktu bāze nav atbilstoša šādas sistēmas lietošanai. Par pamatu tiek ņemta Igaunijas, ASV, Francijas, Norvēģijas un citu valstu negatīvā pieredze šajā jomā.
Kā kopsavilkumu profesors minēja, kam jāpievērš uzmanību šādas vēlēšanu sistēmas ieviešanai Latvijā:
- IT sistēmas neatbilst prasībām, kas nepieciešamas šāda procesa īstenošanai.
- datoru vīrusu apdraudējums.
- bieži vien cilvēki paši neapzinās apdraudējuma iespējas elektroniskās balsošanas sistēmas izmantošanai.
